Hessen kā piemērs Vācijas politiskām sāpēm

Andrea Ypsilanti riskēja daudz un zaudēja visu. Janvārī viņa pārliecinoši uzvarēja ar savu sociāldemokrātisku partiju (SPD) Landtag vēlēšanas Vācijas federālajā zemē Hessen. Esošais ministru presidents Roland Koch zaudēja 12%. Bet, tomēr, politiskā ainava bija ļoti sarežģīta.
Hessen ir vienmēr bijusi vieta ar sīvu konkurenci starp sociāldemokrātiem un kristīgiem demokrātiem, lai gan, vēsturiski biežāk izdevās būt pie varas SPD. Savukārt, 1999.g. Koch ar CDU varēju aizvietot sociāldemokrātus arī pateicoties faktam, ka Vācijā vēlētāji mēdz balsot federālās zemēs par tām partijām, kas federatīvā līmenī ir opozīcijā. Bet 1998.g. Berlin nāca pie varas Gerhard Schröder valdība.
Apgrūtinoši sociāldemokrātiem kopš tā laika ir sociālas reformas, kas ļoti plašu iedzīvotāju grupu neapmierina, drīzāk baida. Un arī reāli daudz cilvēki cieš, dzīvo sliktāk nekā iepriekš, kas, protams, nepamatojas tikai un vienīgi ar tām reformām. Bet tautas doma atspoguļojas bijušas austrumvācu komunistiskās partijas panākumi savā teritorijā. Partija pārdēvējusi sevi par demokrātiskā sociālisma partiju.
Kādreiz tā bija problēma tikai austrumvācijas zemēs. Mecklenburg-Vorpommern un pat galvaspilsētā Berlin iesaistīja sociāldemokrāti to partiju koalīcijās, kas salīdzinoši klusi valda. Rietumos, šķita, līdzīgs modelis nav pieņemams ne vēlētājiem, ne žurnālistiem un arī pašiem politiķiem. Tajā atmosfērā Andrea Ypsilanti solīja, nekādā gadījumā nekad nesadarboties ar to partiju.
Nebūtu bijis vajadzīgs to darīt, ja nebūtu pastāvējusi iespēja, ka partija pārvarēs 5% barjeru un iekļūs parlamentā. Un tāda perspektīva partijai bija pateicoties apvienošanai ar WASG – vēlēšanu iniciatīva sociālam taisnīgumam, ko bija nodibinājuši ar SPD neapmierinātie politiķi kopā ar arodbiedrību funkcionāriem. Atkal nosaukums tika mainīts uz Die Linke – kreisie.
Un tā rezultāts Hessen 2008.g. janvārī neļāva klasiskās kombinācijas izvedot: CDU ar liberāliem vai SPD ar zaļajiem, jo ar 5,1% kreisie ienāca Landtag.
Ilgāku laiku jau diskutē par iespējam iesaistīt vai nu liberālus vai zaļus pretēja blokā koalīcija no trijām partijām – kas līdzšinēji, tomēr jāatzīst – būtu vienai no partijām politiskā nāve. Turklāt, konkrētā gadījumā, visas partijas izņēmot liberālus, galvenokārt, vēlējās nostumt no amata Koch.
Andrea Ypsilanti redzēja savu iespēja izvedot mazākuma valdību ar kreisu atbalstu. Plaši Vācijā diskutēja un pārmeta viņai, pārkāpt ar to iepriekš dotu solījumu. Gan SPD gan zaļie sasauca partijas kongresu, lai iespēju apspriest un visi, izņemot vienu SPD deputāti, Dagmar Metzger, beigu beigās, vismaz oficiāli, piekrita.
Pirmdienā, 3. novembrī, vienu dienu pirms plenārsēdes, vēl trīs deputāti atsauca Ypsilanti savu atbalstu. Viss cauri. Būs ārkārtas vēlēšanas.
Un atkal diskusijas un pārmetumi. Kā tad tie trīs nevarēja ātrāk izteikties. Un, protams, ja Ypsilanti nevar uzticēt kā frakcijas priekšsēdētāja saviem partijas biedriem nelīdz arī arguments, ka viena no deputātēm ļoti kritiski vērtēja jau to kreiso partiju savā disertācijā. Cik, tomēr, vajadzētu pieņemt, ka iepretim visām pārējām domstarpībām vienojās politiķus apmainīt amatā Roland Koch, laikam veidojot ministru kabinetu, Ypsilanti pārvērtēja savas iespējas. Viņa lielāku konkurentu Jürgen Walter neiecēla par ekonomikas ministru, bet vietā, vienu savu draugu. Pati būdama no kreisa spārna ar to saasināja konfrontāciju ar to partijas daļu, kas skeptiski skatījās uz visu projektu un ar to personālu lēmumu no tās valdības nopietni baidījās.
Galu galā Ypsilanti ir pati vienīga par iznākumu. Savai partijai viņa darījusi pāri. Aptaujās viņa krita vēl dziļāk neveiksmē.

Keine Kommentare: