“Svētdiena jautājums” Vācijā

Šādi Vācijā sauc partiju reitingos aptauju par jautājumu: Par kuru partiju jūs balsotu, ja nākamsvētdien būtu Bundestag vēlēšanas. Rezultāts šai izpētei vienmēr atšķiras no partiju popularitātes momentā. Kamēr uz tādu jautājumu vēlētāji izpauž savu neapmierinātību ar nesen paustām pozīcijām, savukārt, pirmo jautājumu ietekmē vēl ilglaicīgas cilvēku pārliecības. Saite starp noteiktām partijām un iedzīvotāju skatu uz dzīves ir Vācijā tā kā citās Rietumeiropas valstīs dziļāk nekā Latvijā.
Līdz ar to, ka 2007.g. bijusi komunistiskā partija no Austrumvācijas (PDS) apvienojās ar vienu “kreisi” noskaņotu jaunu politisko spēku Rietumā, kuru nodibināja ar sociāldemokrātu kanclera Schröder politiku neapmierinātie politiķi, šī partija (Die Linke), kurai vēl 90 gadu sākumā paredzēja ātru nāvi, tagad pat tikai ievēlētā ne tikai vienā Rietumvācijas federālu zemju parlamentā: Bremen, Niedersachsen un Hessen. Trešajā minētajā Hessen pat pateicoties šim faktam, zaudēja valdošā koalīcija no kristīgiem demokrātiem (CDU) un brīviem demokrātiem (FDP) vairākumu. Bet otrais klasiskais koalīcijas modelis, sociāldemokrāti (SPD) ar zaļajiem (Die Grünen / Bündnis 90) arī neuzvarēja.
Šis scenārijs precīzi atbilst vēlēšanu rezultātiem 2005.g. Bundestag. Tāpēc arī izveidoja saucamo “lielu koalīciju” ar divām lielām partijām. Tas modelis ne diviem partneriem nedz vēlētājiem īpaši patīk. Tāpēc abas puses cīnās par to, lai varētu atgriezties pie klasiskiem variantiem.
Pēc jaunākām aptaujām varētu būt šāds rezultāts: CDU 38%, SPD 25%, FDP 12%, Linke 11% un Grüne 8% - citām partijām 6%. Šādi CDU-FDP koalīcijai būtu ar mazu pārsvaru mandātos paveicies.
Tomēr, citi avoti ziņo, ka CDU zaudēja vēl vairāk līdz pat 33%. Partijai vēlama koalīcija ar FDP skaitās par valdību, kas ieviestu ekonomiski liberālu politiku. Savukārt, jau ilgāku laiku Vācijā diskutē par vidusslāņa lejupslīdes, kas daļēji arī reāli notiek. Tagadēja finanšu krīze bailes sabiedrībā vēl tikai padziļina. Šajā situācijā nevarētu teikt, ka vēlētāji no kreisas partijas gaidītu nopietni, risināt esošās problēmas. Bet protesta balsojumus var iedomāties. Proti, maz ticami, ka 2009.g. vēlēšanās uzvarēs vispār kaut kāda kombinācija no divām partijām.
Tiks papildināts arī ar diskusiju par iespējamām trīspartiju koalīcijām.

Keine Kommentare: