Alpu valstī Austrijā 27. septembrī notika vispārīgas vēlēšanas uz parlamentu Nationalrat. Rezultāts mazāk pārsteidz nekā baida, lielākai partijai ir tikai 29,7%, sociādemokrāti (SPÖ). Tradicionālajai konservatīvai Tautas Partijai (ÖVP) ir pat tikai 25,5% - abām divām lielākā sakāve pēckara vēsturē. Savukārt, uzvarējušas partijas brīvie demokrāti (FPÖ) ar 18% un Austrijas Nāktones Apvienība (BZÖ) ar 11% - abas divas labējie populisti. Ir vēl zaļā partija (Grüne) ar 9,8%.
Austrija, pēc pilsoņa kara pieredzes starpkara laikā pēc 1945.g. izveidoja uz kompromisiem bāzēto politiku, līdz pat 1966.g. valdība sastādīja tās divas minētas lielākas partijas, turpinot pēc vairākuma valdībām to modeli no 1968.g. līdz 1999.g. tikai ar otrādāku vadību, tagad no SPÖ. Tā bija, protams, no vienas puses stabilitāte, bet no otrās puses uztverta bieži arī kā stagnācija.
To izmantoja 1986.g. par partijas priekšsēdētāju ievēlētais Jörg Haider, kurš pārveidojot politisku spēku par labējo populistisko ieguva lielus panākumus ar protesta balsošanu. Ap 6% partija tagad kāpa līdz pāri 20%.
Bet jau pirms tam partijai bija saknes nacionālsociālistiskos spēkos. Tikai 1970.g. atbalstīja uz īsu laiku SPÖ mazākumvaldībai un ar to palīdzēja sociāldemokrātiem pēc četriem gadiem ÖVP vienpartijas valdību apmainīt ar 13 gadiem SPÖ valdīšanu. No 1983.g. līdz 1986.g. liberālais spārns partijā dominēja un veidoja ar sociāldemokrātijiem valdību.
Tam sekojot atkal saucama “lielā koalīcija” beigās abu lielo partiju sadarbībai lika ÖVP-politiķa, Wolgang Schüssel, lielās vēlēšanās būt Bundeskanzler, kā Austrijā sauc valdības vadītāju. 1999.g. sakāves rezultātā viņa partija gan sasniedza tikai trešo vietu, bet FPÖ populisti arī tik ļoti vēlējās tikt pie varas, ka piekrita niecīgi mazākai ÖVP atstāt galveno amatu izpildvarā. Austrija šajā laika pat cieta protestu no ES-valstīm. Bet ÖVP veiksmīgi atkal apsteidza sociāldemokrātus.
Tā arī Wolfgang Schüssel uzskatīja 2006.g. savas partijas sakāvi, pēc kuras nekas cits nebija iespējams, nekā iet atpakaļ sadarbībā zem SPÖ vadības, par vēsturisku kļūdu. Pagāja tikai divi gadi, kamēr viņš, būdams frakcijas priekšsēdētājs, sagrāva koalīciju. To panākt atviegloja vāja valdības galva, Alfred Gusenbauer.
Tagad, provocējot ārkārtas vēlēšanas situācija izskatās tā, ka jau matemātiski daudzas koalīcijas nav iespējamas. Blakus atjaunotai lielai koalīcijai būtu tikai vienas no abām partijām sadarbība ar populistiem. Pirmkārt, paši politiķi tajā nav ieinteresēti, jo sekoja tam pagātne vētraina politika. Otrkārt, pikantais aspekts būtu, ka abas divas populistiskās partijas šādā koalīcijā būtu kopā stiprākas nekā ÖVP vai SPÖ. Treškārt, starp FPÖ un BZÖ attieksme ir kašķīgā, jo otro minēto spēku nedibināja tieši Jörg Haider, kurš pēc strīda ar viņa iepriekš vadīto to bija pametis.
Präsident Heinz Fischer nosauca SPÖ kandidātu Werner Faymann sastādīt valdību. Wolfgang Schüssel atstāja visus amatus, viņu aizvieto Erwinn Prōll. Līdz ar to visticamāk drīz prezentēs Faymann jaunu valdību, bet visdrīzāk Austrijas krīze partijas sistēmā ar to nebeigsies, tā kā harismātiskā SPÖ-kandlera Franz Vranitzy laiks pirms desmit gadiem arī beidzās atgriežoties pie cīņas ar populistiskiem politiskiem spēkiem.
Austrija, pēc pilsoņa kara pieredzes starpkara laikā pēc 1945.g. izveidoja uz kompromisiem bāzēto politiku, līdz pat 1966.g. valdība sastādīja tās divas minētas lielākas partijas, turpinot pēc vairākuma valdībām to modeli no 1968.g. līdz 1999.g. tikai ar otrādāku vadību, tagad no SPÖ. Tā bija, protams, no vienas puses stabilitāte, bet no otrās puses uztverta bieži arī kā stagnācija.
To izmantoja 1986.g. par partijas priekšsēdētāju ievēlētais Jörg Haider, kurš pārveidojot politisku spēku par labējo populistisko ieguva lielus panākumus ar protesta balsošanu. Ap 6% partija tagad kāpa līdz pāri 20%.
Bet jau pirms tam partijai bija saknes nacionālsociālistiskos spēkos. Tikai 1970.g. atbalstīja uz īsu laiku SPÖ mazākumvaldībai un ar to palīdzēja sociāldemokrātiem pēc četriem gadiem ÖVP vienpartijas valdību apmainīt ar 13 gadiem SPÖ valdīšanu. No 1983.g. līdz 1986.g. liberālais spārns partijā dominēja un veidoja ar sociāldemokrātijiem valdību.
Tam sekojot atkal saucama “lielā koalīcija” beigās abu lielo partiju sadarbībai lika ÖVP-politiķa, Wolgang Schüssel, lielās vēlēšanās būt Bundeskanzler, kā Austrijā sauc valdības vadītāju. 1999.g. sakāves rezultātā viņa partija gan sasniedza tikai trešo vietu, bet FPÖ populisti arī tik ļoti vēlējās tikt pie varas, ka piekrita niecīgi mazākai ÖVP atstāt galveno amatu izpildvarā. Austrija šajā laika pat cieta protestu no ES-valstīm. Bet ÖVP veiksmīgi atkal apsteidza sociāldemokrātus.
Tā arī Wolfgang Schüssel uzskatīja 2006.g. savas partijas sakāvi, pēc kuras nekas cits nebija iespējams, nekā iet atpakaļ sadarbībā zem SPÖ vadības, par vēsturisku kļūdu. Pagāja tikai divi gadi, kamēr viņš, būdams frakcijas priekšsēdētājs, sagrāva koalīciju. To panākt atviegloja vāja valdības galva, Alfred Gusenbauer.
Tagad, provocējot ārkārtas vēlēšanas situācija izskatās tā, ka jau matemātiski daudzas koalīcijas nav iespējamas. Blakus atjaunotai lielai koalīcijai būtu tikai vienas no abām partijām sadarbība ar populistiem. Pirmkārt, paši politiķi tajā nav ieinteresēti, jo sekoja tam pagātne vētraina politika. Otrkārt, pikantais aspekts būtu, ka abas divas populistiskās partijas šādā koalīcijā būtu kopā stiprākas nekā ÖVP vai SPÖ. Treškārt, starp FPÖ un BZÖ attieksme ir kašķīgā, jo otro minēto spēku nedibināja tieši Jörg Haider, kurš pēc strīda ar viņa iepriekš vadīto to bija pametis.
Präsident Heinz Fischer nosauca SPÖ kandidātu Werner Faymann sastādīt valdību. Wolfgang Schüssel atstāja visus amatus, viņu aizvieto Erwinn Prōll. Līdz ar to visticamāk drīz prezentēs Faymann jaunu valdību, bet visdrīzāk Austrijas krīze partijas sistēmā ar to nebeigsies, tā kā harismātiskā SPÖ-kandlera Franz Vranitzy laiks pirms desmit gadiem arī beidzās atgriežoties pie cīņas ar populistiskiem politiskiem spēkiem.
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen