Burt politikā?

Ja politiķiem būtu iespējams burt kā pasakās, tad visi iedzīvotāji noteikti būtu apmierināti. Savukārt, buramformulas var gan atrast politikā – Šveicē.
Protams, nekas pasakains ar to nav saistīts. Ļoti vienkārši sakot, 1959.g. četras lielākas partijas Alpu valstī vienojās sastādīt valdību kopā sadalot posteņus pēc noteiktas proporcijas. Līdz ar to brīvie demokrāti (FPD vai Freisinn) zaudēju savu gadsimtu ilgušo pārvaru par citiem politiskiem spēkiem un sociāldemokrāti (SP) tika uzņemta izpildvarā. Savukārt, kristīgie demokrāti (CVP) nostiprināja savu iepriekšēju lomu būt nepieciešama vairākumam. Valdībā arī toreiz no četriem mazākais politiskais spēks – Šveices Tautas Partija (SVP).
Šai partijai kā priekšsēdētājs kantonā Zürich no 1977.g. kalpoja Christoph Blocher, veiksmīgs uzņēmējs, kurš “stūrēja” partiju aizvien vairāk uz labēju populismu aģitējot, piemēram, pret ārzemniekiem. Viņa vadīšanas laikā partijai izdevās celt savus panākumus vēlēšanās no zem desmit procentiem līdz 2007.g. pat lielākai.
Līdz ar to jau 2003.g. aizklātā balsošanā Blocher tika CVP pārstāves vietā ievēlēts Šveices valdībā (Bundesrat), kura sastāv no septiņiem cilvēkiem. Ar šo arī pārmainīja minētu buramformulu FDP 2, SP 2, CVP 2 un SVP 1, vai arī, kā toreiz komentētāji pieņēma, iznīcina šos pusgadsimtu vecus vienošanos.
Blocher arī būdams valdība palika pa Blocher, proti, kompromisa kultūras valdībā vairāk traucēja saskaņu nekā “asimilējās” sistēmā. Rezultātā 2007.g. līdzīgi kā četrus gadus iepriekš aizklātā balsošanā zaudēja savas partijas pārstāvi Eveline Widmer-Schlumpf. Skaidrs, ka tas nenotika nejauši, bet pārējas partijas vēlējās Blocher vairs savā kolektīvā neredzēt un akceptējot izmainījusies līdzsvaru starp partijām vienojās aizvietot viņu nevis atkal ar CVP pārstāvi, bet tieši ar Blocher partijas biedru.
Fakts, ka izdevās Widmer-Schlumpf ievēlēt un viņas vēlāku noraidīšanu atteikties no amata iepretim Blocher un citu partijas biedru aicinājumu atklāja konfliktu partijas iekšienē. Sākumā reakcija uz nepaklausību bija asā. Partija arī savu otro pārstāvi valdībā, Samuel Schmid, aicināja atteikties no amatā, bet veltīgi. Pēc tam Blocher spārns partijā uzskatīja, ka abi divi partijas biedri valdībā vairs nav viņu pārstāvi un partija atradīsies opozīcijā. Bet tam ne visa partija sekoja. Tieši otrādi, sakarā ar SVP draudiem ar izslēgšanu no partijas Widmer Schlumpf mājas, Graubünden kantona (federālās zemes), nodaļai veda gandrīz līdz partijas sašķelšanai.
Gan pirmais solis gan konflikta beigas ar vēl vienas partijas rašanu būtu pilnīgi nopietni nozīmējis buramformulas galu. Bet pēkšņi no Blocher var dzirdēt plānus par aiziešanu no politikas. Tas varētu būt pirmais solis politiskas eksotikas saglabāšanai. Bet īsti redzams procesa iznākumus varēs, droši vien, tikai pēc nākošām vēlēšanām, kad 2011.g., atkal aizklāti, abu palātu deputāti ievēlēs valdību.

Keine Kommentare: