Šī bloga header apgalvots, ka Luksemburgā gandrīz nekad nekas nenotiek. Tas atbilsts patiesībai, bet tagad šīs mazvalsts iedzīvotāji ir sašutusi un interesantā kārtā pilnīgā vienprātībā ar savu valdību. Kuras valsts valdība to par sevi varētu apgalvot.
Kas notika. Parlaments pieņēma likumu, kas nākotnē ļauj brīvprātīgu aiziešanu no dzīves pacientiem, kas slimo neārstējami un cieš sāpes. Luksemburga ir monarhija un valsts galva lielhercogs. Pašreizējais monarhs, 1955.g dzimušais Henri von Luxemburg nepasludināja šo likumu, jo, kā viņš paskaidroja, nevarot tādu soli pieļaut ar savu sirdsapziņu.
Pārsteidzošais aspekts šajā lietā ir, ka tas notiek pirmo reizi kopš 100 gadiem. Kostitūcijas 34. pants gan paredz, ka lielhercogam ir jāakceptē likumu, proti, ne tikai jāpasludina, bet arī jāpiekrīt. Un no tā izriet faktiskās veto tiesības pret saturu.
Bet šī norma tika līdz šim uztverta kā teorētiskā. Tā saka pārsteigts ministru prezidents Jean Claude Juncker kā arī sociāldemokrātu parlamenta deputāte Lydie Err. Tāpat edzīvotāji uzskata savu valsti par demokrātiju un aptaujātie pauž viedokli, ka tauta caur parlamentu lekumu ir pieņēmusi un monarham nekādas tiesības to akceptēt neesot.
Tiesa, jau trīs gadus strādā komisija pie konstitūcijas maiņas jautājuma, jo arī lielhercogam vajagot būt interese, lai tās teksts atbilst politiskai praksei. Tagad pēkšņi šī lieta kļuva pa visam aktuālā. Politika baidās no institucionālas krīzes. Rezultātā partijas ātri vienojās mainīt konstitūciju jau šonedēļ, izsvītrojot no minētā panta teikumu, ka hercogam ir jāakceptē likumu.
Bet komisija turpinās strādāt pie citām maiņām. Savukārt, arī vēl šogad tiks pieņemts likums, ka brīvprātīgi aiziet no dzīves būs atļauts ar tādu ierobežojumu, ka nevienam ārstam nevar piespiest, šo pacientu vēlmi realizēt.
Kas notika. Parlaments pieņēma likumu, kas nākotnē ļauj brīvprātīgu aiziešanu no dzīves pacientiem, kas slimo neārstējami un cieš sāpes. Luksemburga ir monarhija un valsts galva lielhercogs. Pašreizējais monarhs, 1955.g dzimušais Henri von Luxemburg nepasludināja šo likumu, jo, kā viņš paskaidroja, nevarot tādu soli pieļaut ar savu sirdsapziņu.
Pārsteidzošais aspekts šajā lietā ir, ka tas notiek pirmo reizi kopš 100 gadiem. Kostitūcijas 34. pants gan paredz, ka lielhercogam ir jāakceptē likumu, proti, ne tikai jāpasludina, bet arī jāpiekrīt. Un no tā izriet faktiskās veto tiesības pret saturu.
Bet šī norma tika līdz šim uztverta kā teorētiskā. Tā saka pārsteigts ministru prezidents Jean Claude Juncker kā arī sociāldemokrātu parlamenta deputāte Lydie Err. Tāpat edzīvotāji uzskata savu valsti par demokrātiju un aptaujātie pauž viedokli, ka tauta caur parlamentu lekumu ir pieņēmusi un monarham nekādas tiesības to akceptēt neesot.
Tiesa, jau trīs gadus strādā komisija pie konstitūcijas maiņas jautājuma, jo arī lielhercogam vajagot būt interese, lai tās teksts atbilst politiskai praksei. Tagad pēkšņi šī lieta kļuva pa visam aktuālā. Politika baidās no institucionālas krīzes. Rezultātā partijas ātri vienojās mainīt konstitūciju jau šonedēļ, izsvītrojot no minētā panta teikumu, ka hercogam ir jāakceptē likumu.
Bet komisija turpinās strādāt pie citām maiņām. Savukārt, arī vēl šogad tiks pieņemts likums, ka brīvprātīgi aiziet no dzīves būs atļauts ar tādu ierobežojumu, ka nevienam ārstam nevar piespiest, šo pacientu vēlmi realizēt.
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen