Tagadēja Austrijas Republika izveidojās pēc Pirmā Pasaules Kara atstājot teritoriju ar vāciski runājošiem iedzīvotājiem bez daudz lielākas platības, kuru Habsburg monarhija caur gadsimtiem bija iekarojusi. Tomēr, federālajā zemē Kärnten pie dienvidrobežas palika Slovēni.
Atšķirībā no Latvijas krieviem, kuri lielā mērā iecēlušies Padomju laikā, šī minoritāte ir vēsturiska un pati Austrija bija daudzmaz okupējusi citu tautību teritorijas. Par spīti tam arī Austrijā ir nacionālisti. Tie negrib ļaut tajās municipalitātēs, kurās dzīvo Slovēni, plāksnītes pie šosejām likt divās valodās.
Lai salīdzināt, Somija akceptē bijušo okupantu valodu kā otro valsts valodu, kamēr Vācijas dinvidaustrumos, kur dzīvo Sorbi, tādas plāksnītes nav bijušas problēma. Un tā pilsēta Cottbus vienkārši arī ir Chóśebuz.
Kärtnen ilgi arī ārpus Austrijas pazīstams nacionālistiski noskaņots politiķis Jörg Haider ir pildījis ministru prezidenta funkciju, kura partijai bija noraidošā attieksme pret Slovēnu vēlmēm. Kopš Haider pirms diviem gadiem autoavārijā gājis bojā, situācija minoritātei nav uzlabojusies. Šādi Slovēnu biedrība tikai lēni un pakāpeniski īstenoja uzstādināt plāksnītes arī savā valodā.
Tagad 60 gadus pastāvējušai Slovēnu biedrībai draud vispār likvidācija, jo Slovēnijas valdība krietni samazinājusies tās finansēšanu. Priekšsēdētājs paziņoja, ka ar piešķirtu naudu varbūt vēl biroju un sekretāri varētu uzturēt. Viņš kā vaļasprieku biedrību nebūšot ar mieru darbu turpināt, tikai pabeigšot iesāktus darbus.
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen