Vācija, tavi turki

Vācijas federālajā zemē Niedersachsen stājās amatā pirmā turku tautības ministre un izraisīja jau pirms zvēresta nodošanas parlamentā lielu diskusiju par krustiem skolās un viņas piemērotību amatam.

Protams, to nevar saprast bez jautājuma fona. Daudzviet ir izplatīts mīts par turku daudzumu Vācijā. Īstenībā nepārsniedz ārzemnieku īpatsvars Vācijā 10% iedzīvotāju, no kuriem aptuveni puse ir turki, proti, uz vairāk par 80 miljoniem iedzīvotājiem tie ir ap 4 miljoniem cilvēku. Protams, pilsonības jautājumu arī jāņem vērā. Piemēram, iebraukušie no Krievijas pēc PSRS sabrukuma varēja pamatot pārcelšanas ar savu vācu izcelsmi, kuras pamatā neskatoties uz valodas zināšanām tika piešķirta pilsonība. Turcija atļauj dubultpilsonību.

Tomēr, nevarētu teikt, ka Vācijā “problēmas” ar turkiem nebūtu. Turki ir musulmaņi. Turklāt, iebraucēji nebija intelektuālā slāņa pārstāvi, bet gan konservatīvākie lauku iedzīvotāji.

Pēc kultūras un mentalitātes atšķirīgiem cilvēkiem integrēties sabiedrībā ir grūtāk. Turkiem bieži nelikās arī vajadzīgi, sākumā arī domādami, ka atgriezīsies pēc dažiem gadiem dzimtenē. Šādi norobežojās no vietējiem iedzīvotājiem dzīvojot savā starpā un izveido lielpilsētās kvartālus ar skaidru ārzemnieku pārsvaru, kā, piemēram Berlin-Kreuzberg vai arī Duisburg-Marxloh. Savukārt, Berlīnes priekšpilsētās Reinickendorf un Zehlendorf turku gandrīz kā nav. Protams, to veicināja arī negatīvā attieksme vāciešu vidū. Līdzīgi bija ar hugenotiem 18.gs. un ar poļiem 19.gs. Taču mūsdienas Vācijā par tādiem uzvārdiem, kā de Maizière un Schimanski, neviens vairs nedomā.

Kamēr politika vēl 90os gados noliedza, ka Vācijā ir ieceļotāju valsts, tas ir krietni mainījies. Konservatīvie Kristīgie Demokrāti organizēja islama konferenci un federālajā zemē Nordrhein-Westfalen 2005.g. pat izveidoja integrācijas ministriju.

Pieprasot, ka skolām jābūt neitrālām, musulmaņu meitenēm jānāk uz skolu bez lakatiņiem un arī krustiem klasēs nav vietas, jaunā ministre provocēja protestu no Bavārijas. Nordrhein-Westfalen integrācijas ministrs Armin Laschet, kuram sakarā ar vēlēšanām 9. maijā draud zaudēt savu amatu, mēģināja partijas biedrus nomierināt: Tāds viedoklis neesot ne Kristīgo Demokrātu viedoklis un to esot teicis arī Niedersachsen ministru prezidents.

Jāpiemin, ka par krustiem skolās ir pat konstitūcijas tiesas spriedums. Jaunās ministres izteicieni nav ar to pretrunā. Viņai arī nebija grūti nodod zvērestu “So wahr mir Gott helfe” ar pamatojumu, ka viņas reliģija arī tic vienam dievam un tas esot tikai viens visām monoteistiskām reliģijām.