Šveicē politiskās partijas jau pusgadsimtu ievēro buramformulu – četru lielu partiju koalīciju (tās ir Liberāla, Sociāldemokrātiskā, Tautas Partija un Kristīgā Tautas Partija), proti, valdībā, kurā katrs pārstāvis no apvienotām parlamenta palātām tiek atsevišķi ievēlēts vienojās tās partijas aizvietot aizejošu politiķi ar viņa partijas pārstāvi ievērojot arī dzimumu un valodas līdzsvaru.
Šai praksei galu lika Tautas Partijas skandaloza politiķa, Christoph Blocher, ievēlēšana 2003.g. uz Kristīgas Tautas Partijas vienas vietas rēķina – tomēr balsošana notiek aizklāti. Pārējas partijas izmaiņas proporcijas skatoties uz partijas vēlēšanu rezultātiem akceptēja, jo Tautas Partija no mazākas ar laiku bija augusi par lielāko. Galvenokārt Blocher uzvedības dēļ aizklātā balsojumā četrus gadus vēlāk parlaments aizvietoja viņu ar citu tās partijas pārstāvi. Viņš nebija ievērojis valdības koleģialitātes principu, kā tas ir pieņemts Šveices politiskā kultūrā.
Šādi problēmas un līdz ar to draudi burmaformulai sākās, jo Tautas Partija neakceptēja Blocher sakāvi un turpmāk neuzskatīja jaunu ministri, Eveline Widmer-Schlumpf, par savējo. Viņa tika izslēdza no partijas, kā arī visa viņas kantona, Graubünden, partijas nodaļa izstājās un nodibināja jaunu politisko spēku.
Jau toreiz, divu gadu atpakaļ, bija skaidrs, ka nākošā vakance valdībā nesīs šo jautājumu atkal dienas kārtībā.
Šī gada septembrī Liberālas Partijas pārstāvis Pascal Couchepin aizgāja pensijā un atstāja valdību. Šādā situācijā, skaidrs, tā kā līdzšinēji sakarā ar buramformulu vēlējās šī partija savu vietu izpildvarā saglabāt, kamēr Kristīgā Tautas Partija nebija aizmirsusi ideju, savu 2003.g. zaudēto vietu atjaunot.
Kādreiz, kas buramformula nebija zem jautājuma zīmes, aizejoša ministra partija piedāvāja sapulcei divus kandidātus, lai būtu izvēle un nevis kandidējošās partijas diktāts. Bet tagadējos apstākļos vajadzēja domāt par taktiku, vai sekot agrākai praksei un piedāvāt divus kandidātus vai tomēr labāk koncentrēt spēkus konkurencē ar citu partiju uz tikai vienu kandidātu. Turklāt, iespējams, arī Tautas Partija pretendēs uz brīvu vietu, jo arī šis politiskais spēks, pēc Eveleine Widmer-Schlumpf aiziešanas no partijas ir reprezentēta valdībā tikai ar vienu politiķi..
Izrādās, ka tieši Tautas Partija, kas 2003.g. sašūpoja burmamformulu aizklāti balsojot ļoti kategoriski aizstāvēja to tagad un paziņoja, ka viņas deputāti ievēlēs Liberālas Partijas pārstāvja vietā atkal tās partijas pārstāvi. Savukārt, Sociāldemokrātiskā Partija pie sašķelta šajā jautājumā.
Tautas Partijas priekšsēdētājs Toni Brunner komentēja, ka sociāldemokrāti nebalsojot saskaņā ar līdzšinēju burmaformulu 2011. gadā riskēs ar vienu savu vietu. Kamēr starplaikā nav iespējami izteikt neuzticību, pēc parlamenta vēlēšanām visus septiņus ministrus jāpārvēl atjaunoti. Tad, tā Tautas Partija, varētu arī atbalstīt nevis sociāldemokrātiem, bet gan zaļai partijai, kurai, lai gan oficiāli nepretendē, ņemot buramformulu nopietni vērā pēc vēlēšanu rezultātiem sen vajadzēja piešķirt vienu vietu.
Trešdien uzvarēja Liberālas Partijas pārstāvis, Didier Burkhalter. Tātad Tautas Partija pildīja savu solījumu, lai gan otrais piedāvātais kandidāts, konservatīvākais Christian Lüscher, būtu bijis partijai pieņemamāks. Bet par viņu balsojot pastāvēja iespēja, ka viņš beidzot kandidētu pret Kristīgas Tautas Partijas kandidātu Urs Schwaller, balsojums, kurā liberāla kandidatūra varēja arī zaudēt.
Kamēr līdz ar to buramformula šu balsojumu izdzīvoja, līdzsvars ir cietis. Pascal Couchpin pārstāv franču valodā runājošus. Ievēlētais kandidāts ir no jauktā kantona Freiburg / Fribourg, bet pats vāciski runājošais. Viņš, protams, franču valodu labi pārvalda, bet pašlaik vāciski runājošie politiķi valdībā ir vairākumā, un tā uz ilgāku laiku nepaliks, jo, tomēr, Šveices franču valodā runājošie rietumi šo jautājumu uztver sāpīgāk.
Līdz ar to, vai buramformula turpināsies pastāvēt vai būs vēsturē, to atklās tikai vēlēšanās 2011. gadā. Tad tā ministre, kura 2007.g. ievēlēta skandaloza politiķa vietā noteikti netiks pārvēlēta, jo viņa nepārstāv nevienu no lielākiem politiskiem spēkiem. Par šo vietu cīnīsies droši vien gan Tautas Partija gan Kristīgā Tautas Partija. Turklāt varētu kāds politiskais spēks nopietni izraisīt Zaļas Partijas pārstāvniecības valdībā nepieciešamību.
Brīviem un kristīgiem lielākais šķērslis ir viņi paši. Ideoloģiski tuvi stāvošie spēki nespēj vienoties, bet tieši otrādi strīdas. Kristīgie tagad pieļāva vienu kļūdu, nosaukt vāciski runājošo kandidātu franču valodā runājošai vakancei. Urs Schwaller, kurš ir cienīts politiķis, būtu bijušas lielākas izredzes aizvietot Hans-Rudolf Merz vai Moritz Leuenberger. Tas varētu notikt pēc 2011.g. vēlēšanām, bet par abiem politiķiem pastāv aizdomas, ka viņi varētu atstāt valdību par agrāk, it īpaši Merz varētu atvadīties jau pēc prezidējoša gada; arī popularitāte viņam pēdējā laikā kritusi sakarā ar nespēju risināt divu Šveices pilsoņu likteni Lībijā.
Divus gadus Šveices iekšpolitika, kura līdzšinēji norieta tik klusi, ka par šo valsti reti starptautiskos medijos piemin, būs interesanti vērot.
Šai praksei galu lika Tautas Partijas skandaloza politiķa, Christoph Blocher, ievēlēšana 2003.g. uz Kristīgas Tautas Partijas vienas vietas rēķina – tomēr balsošana notiek aizklāti. Pārējas partijas izmaiņas proporcijas skatoties uz partijas vēlēšanu rezultātiem akceptēja, jo Tautas Partija no mazākas ar laiku bija augusi par lielāko. Galvenokārt Blocher uzvedības dēļ aizklātā balsojumā četrus gadus vēlāk parlaments aizvietoja viņu ar citu tās partijas pārstāvi. Viņš nebija ievērojis valdības koleģialitātes principu, kā tas ir pieņemts Šveices politiskā kultūrā.
Šādi problēmas un līdz ar to draudi burmaformulai sākās, jo Tautas Partija neakceptēja Blocher sakāvi un turpmāk neuzskatīja jaunu ministri, Eveline Widmer-Schlumpf, par savējo. Viņa tika izslēdza no partijas, kā arī visa viņas kantona, Graubünden, partijas nodaļa izstājās un nodibināja jaunu politisko spēku.
Jau toreiz, divu gadu atpakaļ, bija skaidrs, ka nākošā vakance valdībā nesīs šo jautājumu atkal dienas kārtībā.
Šī gada septembrī Liberālas Partijas pārstāvis Pascal Couchepin aizgāja pensijā un atstāja valdību. Šādā situācijā, skaidrs, tā kā līdzšinēji sakarā ar buramformulu vēlējās šī partija savu vietu izpildvarā saglabāt, kamēr Kristīgā Tautas Partija nebija aizmirsusi ideju, savu 2003.g. zaudēto vietu atjaunot.
Kādreiz, kas buramformula nebija zem jautājuma zīmes, aizejoša ministra partija piedāvāja sapulcei divus kandidātus, lai būtu izvēle un nevis kandidējošās partijas diktāts. Bet tagadējos apstākļos vajadzēja domāt par taktiku, vai sekot agrākai praksei un piedāvāt divus kandidātus vai tomēr labāk koncentrēt spēkus konkurencē ar citu partiju uz tikai vienu kandidātu. Turklāt, iespējams, arī Tautas Partija pretendēs uz brīvu vietu, jo arī šis politiskais spēks, pēc Eveleine Widmer-Schlumpf aiziešanas no partijas ir reprezentēta valdībā tikai ar vienu politiķi..
Izrādās, ka tieši Tautas Partija, kas 2003.g. sašūpoja burmamformulu aizklāti balsojot ļoti kategoriski aizstāvēja to tagad un paziņoja, ka viņas deputāti ievēlēs Liberālas Partijas pārstāvja vietā atkal tās partijas pārstāvi. Savukārt, Sociāldemokrātiskā Partija pie sašķelta šajā jautājumā.
Tautas Partijas priekšsēdētājs Toni Brunner komentēja, ka sociāldemokrāti nebalsojot saskaņā ar līdzšinēju burmaformulu 2011. gadā riskēs ar vienu savu vietu. Kamēr starplaikā nav iespējami izteikt neuzticību, pēc parlamenta vēlēšanām visus septiņus ministrus jāpārvēl atjaunoti. Tad, tā Tautas Partija, varētu arī atbalstīt nevis sociāldemokrātiem, bet gan zaļai partijai, kurai, lai gan oficiāli nepretendē, ņemot buramformulu nopietni vērā pēc vēlēšanu rezultātiem sen vajadzēja piešķirt vienu vietu.
Trešdien uzvarēja Liberālas Partijas pārstāvis, Didier Burkhalter. Tātad Tautas Partija pildīja savu solījumu, lai gan otrais piedāvātais kandidāts, konservatīvākais Christian Lüscher, būtu bijis partijai pieņemamāks. Bet par viņu balsojot pastāvēja iespēja, ka viņš beidzot kandidētu pret Kristīgas Tautas Partijas kandidātu Urs Schwaller, balsojums, kurā liberāla kandidatūra varēja arī zaudēt.
Kamēr līdz ar to buramformula šu balsojumu izdzīvoja, līdzsvars ir cietis. Pascal Couchpin pārstāv franču valodā runājošus. Ievēlētais kandidāts ir no jauktā kantona Freiburg / Fribourg, bet pats vāciski runājošais. Viņš, protams, franču valodu labi pārvalda, bet pašlaik vāciski runājošie politiķi valdībā ir vairākumā, un tā uz ilgāku laiku nepaliks, jo, tomēr, Šveices franču valodā runājošie rietumi šo jautājumu uztver sāpīgāk.
Līdz ar to, vai buramformula turpināsies pastāvēt vai būs vēsturē, to atklās tikai vēlēšanās 2011. gadā. Tad tā ministre, kura 2007.g. ievēlēta skandaloza politiķa vietā noteikti netiks pārvēlēta, jo viņa nepārstāv nevienu no lielākiem politiskiem spēkiem. Par šo vietu cīnīsies droši vien gan Tautas Partija gan Kristīgā Tautas Partija. Turklāt varētu kāds politiskais spēks nopietni izraisīt Zaļas Partijas pārstāvniecības valdībā nepieciešamību.
Brīviem un kristīgiem lielākais šķērslis ir viņi paši. Ideoloģiski tuvi stāvošie spēki nespēj vienoties, bet tieši otrādi strīdas. Kristīgie tagad pieļāva vienu kļūdu, nosaukt vāciski runājošo kandidātu franču valodā runājošai vakancei. Urs Schwaller, kurš ir cienīts politiķis, būtu bijušas lielākas izredzes aizvietot Hans-Rudolf Merz vai Moritz Leuenberger. Tas varētu notikt pēc 2011.g. vēlēšanām, bet par abiem politiķiem pastāv aizdomas, ka viņi varētu atstāt valdību par agrāk, it īpaši Merz varētu atvadīties jau pēc prezidējoša gada; arī popularitāte viņam pēdējā laikā kritusi sakarā ar nespēju risināt divu Šveices pilsoņu likteni Lībijā.
Divus gadus Šveices iekšpolitika, kura līdzšinēji norieta tik klusi, ka par šo valsti reti starptautiskos medijos piemin, būs interesanti vērot.
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen