Austrijas politiskā sistēma ir, līdzīgi kā Šveicē, orientēta uz izlīgumu. Bet atšķirībā no šīs kaimiņvalsts tā nav senā tradīcija, bet izveidotā tikai pēc otrā pasaules kara. Vāciski runājošā mazvalsts izveidota pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma pirmā pasaules kara rezultātā pievienota Vācijai austrieša Hitlera laikā. 1955.g. izdevās vienošanos ar Padomju Savienību par armijas izvešanu. Austrijas sistēmas izvēle pamatojas ar neatkarības gadu pieredzi: pilsoņu karu.
Šādi Austriju ilgi valdīja koalīcijas no lielām partijām, sociāldemokrātiem SPÖ un konservatīvas tautas partijas ÖVP. Arī citas organizācijas bija dublētas kreisajā un labējā spārnī līdz pat bankām, profesionālās kameras obligātas. Sākumā šī koalīcija strādāja konservatīvu vadībā, kam sekoja sociāldemokrātu laikmets 70os gados populāra Bruno Kreisky vadībā. Bet 1986.g. gada ar Jörg Haider ievēlēšanu par priekšēdētāju, mazā brīvā partija FPÖ mainīja krietni savu raksturu. Politiķis veiksmīgi uzrunāja tautā izplatītu neapmierinātību ar stagnējošu politisku situāciju valstī un sasniedza panākumu pēc panākuma vēlēšanās.
90. gados valdīja lielā koalīcija, bet šoreiz sociāldemokrātu vadībā. Konservatīvais ārlietu ministrs Wolfgang Schüssel labprāt vēlējās pats kļūt par kancleru un izmantoja 1999.g. vēlēšanu rezultātu, kad FPÖ pat niecīgi pārvarēja ÖVP. Lai kļūtu pie varas, Haider atteicās personīgi no ministru portfeļiem un savas partijas vārdā pat no kanclera amata, proti, koalīcijas vadīšanas. Sākumā Eiropa asi reaģēja ar Austrijas jano valdību nekontaktējoties.
Bet process, ka lielās partijas zaudē gan biedrus gan vēlētājus vērojams visā Eiropā. Kopš Haider vada FPÖ, šī tendence skar Austrijas lielpartijas ÖVP un SPÖ vēl izteiktāk. Abas arī neiegūva, ka Haider 2006.g. strīdā pameta savu partiju un nodibināja vēl vienu populistisku partiju, Austrijas Nākotnes Savienību BZÖ. Šī partija uzvarēja viņa dzimtajā federālajā zemē Kärnten, kurā viņš jau agrāk pildīja ministru prezidenta funkcijas, kamēr skandāls par Hitlera darba politiku slavējošiem izteikumiem 1991.g. piespieda viņam atkāpties. FPÖ un BZÖ atkalapvienošanas arī pēc Haider nāves 2008.g. nogalē nav izdevušies. Iepretim skandalozai nāvei – pēc Nacionālās Sapulces vēlēšanu uzvaras braucot dzērumā uz mājām nobrauca nost no brauktuves – BZÖ uvarēja Kärnten arī bez Haider.
Tomēr, sociāldemokrāti, kā visā Eiropā, cieš vairāk no lielpartiju zaudējumiem. Piemēram, federatīvajā zemē Oberösterreich konservatīvie 2009.g. no otras vietas sasniedza absolūtu vairākumu, kamēr vietējais SPÖ līderis, netīšam arī Haider uzvārdā, neatzina ilgi 25% par smagu sakāvi un sākumā atteicās no atkāpšanas. Kamēr BZÖ nesasniedza 4% barjeru, FPÖ konsolidējas atkal stiprāk par zaļo partiju, kura saglabāja ar 9% savu vietu zemes padome. Šāds ir nosaukums Austrija federālo zemju valdībām, kuras daudzviet neizveido uz vairākuma principa, bet pārstāvot visas parlamentā ievēlētās partijas pēc fracijas stipruma. Tomēr, ministru prezidents Josef Pühringer ieguva precīzi tikai pusi no mandātiem un tāpēc turpinās, visticamāk, sadarbību ar zaļiem.
Zaļai partijai panākums arī ir svarīgs pēc iekšējiem strīdiem. Vēl pavasarī neļāva tagadēja priekšēdētāja Eva Glawischnig un viņas priekštecis Alexander van der Bellen Eiroparlamenta deputātam Johannes Voggenhuber atkārtoti kandidēt. Nākošais panākums partijai būtu sadarbība ar SPÖ galvaspilsētā Wien, kur mērs Michael Häupl cīnīsies ar HS Strache iesaukto FPÖ priekšēdētāja Hans Christian Strache.
Dramatiski zaudēja SPÖ 2009.g. tradicionāli konservatīvajā zemē Vorarlberg. Kamēr ÖVP sasniedza absolūtu vairākumu, SPÖ ar tikai 10% krita no otrās uz ceturto pozīciju – iepretim vai lielās vēlētāju aktivitātes dēļ. Šajā mazajā zemē pie Šveices un Vācijas robežas īsi pirms balsošanas izraisīja FPÖ kandidāts ar pret ebreju izteicieniem mazo skandālu, dēļ kā ministru prezidents Herbert Sausgruber partiju izmeta no valdības. Vorarlberg ir viena no divām zemēm – kopā Austrijā ir deviņas – kurā tikai pirms aptuveni desmit gadiem valdīšana vairākuma pamata ieviesta. Sausgruber sarunāja ar zaļo partiju, bet vienošanas neizdevās.
Protams, visiem šiem procesiem ir ietekme uz nacionālo valdību. To valda joprojām SPÖ politiķis, tagad Werner Faymann. Pirms gada ÖVP cerības uz uzvaru ārkārtas vēlēšanas pēc SPÖ vadītas Alfred Gusenbauer gāšanas neīstenojas. Tagad ÖVP priekšsēdētājs un ministrs Josef Pröll nolēma, nekandidēt par prezidentu, kuru Austrijā tauta tiešās vēlēšanās ievēl. Pirmkārt, sociāldemokrāts Heinz Fischer var kandidēt uz otro termiņu. Bet, otrkārt, tā kā uzvara ir iespējama tikai ar populistu atbalstu, kandidēšana ir zinams risks. Bet tas nenozīmē, ka partija savu kandidātu neizvirzīs. Tomēr, Jörg Haider priekštecis Norbert Steger atteicās kandidēt un iestājas par amatu likvidēšanu.
Par SPÖ problēmu tiek uzskatīts, ka partija reaģē līdzīgi trusītim pie čūskas, mēģina apmierināt gan klasiskus kreisus vēlētājus gan arī labējo populismu. Vietā, populistiskās paroles no labējiem pret ārzemniekiem diskutēt mierīgi, nerūpējās partija par mazturīgiem vēlētājiem. Bet smagu kļūdu kanclers pieļāva jau valdību izveidojot, kurā ar ārlietu, iekšlietu, tieslietu un finanšu ministriju visus svarīgus portfeļus atdeva ÖVP.
Faymann arī cīnās ar populistiskiem prasījumiem pēc referendumiem Eiropas Savienības jautājumos par tautas atbalstu un paveica tikai vienu panākumu, novērst Wilhelm Molterer nominēšanu Eiropas komisāra amatam. Šis politiķis bija Gusenbauer vadībā strīdu avots un provocēja ar “pietiek” izteikumu pašu valdības krišanu.
Austrija ir noteiktā politiskā stagnācija nostabilizējusies, bet vienlaicīgi arī politika mainījusies. Lai gan šīs pārmaiņas notiek ļoti lēni. Virziens uz vairākuma parlamentāru demokrātiju, prom no izlīguma politikas, ir acimredzama. Bet kā šī valsts izskatīsies nākotnē, grūti prognozēt, it īpaši, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Austrija bez Haider, kurš, tomēr, ietekmēja politiku gandrīz 25 gadus.
Par FPÖ un BZÖ nākotni tika diskutēts vācu CDU-CSU modelis, proti, divas māsas partijas, no kuram CSU kandidē tikai Bavārijā un CDU pārējās federālajās zemēs, jo, īstenībā, BZÖ ir stiprā tikai Kärnten. Šādām idejām punktu pielika tagad tieši Kärnten daļa no BZÖ, kura izstājās nodibinot jaunu partiju Brīvu Partiju Kārntnen, kas sadarbībā ar FPÖ faktiski taisās atgriezties “vecajā mājā”. Priekš BZÖ priekšsēdētāja Josef Bucher tā ir katastrofa, jo partija neviena citā zemē nav pārstāvētā vietējā parlamentā. Jaunā partija savu vadītāju Uwe Scheuch pārliecinoši ar 90% ievēlēja par priekšsēdētāju. Neatkarīgi no tā visiem minētiem politķiem, ieskaitot Kärnten ministru prezidentu Gerhard Dörfler, kurš arī pārgāja, ir ļoti dramatiski zemi reitingi. Interesanti gan, pagājušajās vēlēšanās, vēl nav gadu atpakaļ, BZÖ saņēma gandrīz 45% balsu. Tagad aptaujāt vēlētājus, it kā neviens nav balsojis.
