Vācieši ir nobalsojušies, Angela Merkel paliks kanclera amatā. Viņa kā Vācijā populāra un pasaulē iecienīta politiķe ir uzvarējusi vēlēšanās – tā vismaz izskatās no ārpuses.
Īstenībā pēc aptaujām spriežot pastāvēja ilgi šaubas, vai izdosies kristīgo demokrātu savienība CDU ar liberālu partiju FDP iegūt vairākumu pēc neveiksmēm 2002.g. un 2005.g. Pastāvēja pat bažas, ka vairākums, iespējams, šāda koalīcija iegūs tikai pateicoties saucamiem “Überhangmandate”. Tie ir pārpalikuši mandāti no vienmandātu apgabaliem, kuri pārsniedz ļoti sarežģītā procesā pēc procentu likmes iegūtām parlamenta vietām un netiek pārējām partijām atlīdzinātas – vismaz nevis Bundestag vēlēšanāas.
Beigu beigās būtu CDU atkal bijusi spiesta izveidot ar sociāldemokrātisko SPD saucamo “lielu koalīciju” apvienojot divas lielākās partijas valdībā. Tas vienkārši tāpēc, ka katra partija iepriekš bija jau izslēgusi, ar kurām partijām nekādā gadījumā nesadarbosies. Un tās bija beidzot tomēr visas pārējas kombinācijas.
Pozitīvi vērtējami ir katrā gadījumā, ka vairākums pēc partijas krāsām Vācijā nosauktajai meln-dzeltenai koalīcijai (CDU-FDP) izveidojas ne tikai pateicoties negatīvam balsu svaram. Šādi eksperti sauc iespējamo demokrātisku absurdu, ka vēlētājs tieši nebalsojot par iecienītu partiju tai vairo deputātu vietas. Daudz juristu un politologu šajā gadījumā nesaredzēja šķērsli valdības leģitimitātei. Bet, savukārt, jurists un profesors Hans Herbert von Arnim iebilda ar prognoze, ka tāda valdība būtu neapšaubāmi izraisījusi asu diskusiju medijos un ar to vien jau arī bojājusi savu leģitimitāti.
Vēlēšanu rezultāts ir patiesā, ka Angela Merkel turpinās vadīt Vacijas valdību. Bet tanī pašā laikā rezultāts arī apstiprināja, ka catch all parties Vācijā pamazām pazust. Tas process sociāldemokrātiem notiek tikai ātrāk nekā kristīgiem demokrātiem, kuru konservatīvi noskaņotais elektorāts uzskata balsošanu par pienākumu, kamēr sociāldemokrātu vēlētāji labprāt arī protestē nebalsojot. Ne tikai SPD ar ap 23% ir vēsturiski sliktākais rezultāts. Arī CDU zaudēja ap 2% un māsas partija, kristīgā sociālā savienība CSU Bavārijā iznāca tagad ar vēl sliktāku rezultātu ap 41% nekā vietējās vēlēšanās gadu atpakaļ, kas izraisīja toreiz politisku zemestrīci. Kristīgām savienībām arī ir vēstures sliktākie rezultāti. Kamēr vēl 70os gados par CDU un SPD balsoja kopā pāri 90% vēlētāju, tās pārstāvēs tagad tikai 56%.
Kašķi SPD jau vairākus gadus nomelnoja partijas tēlu. Biežas maiņas partijas vadībā kā arī asas diskusijas par attiecībām ar postkomunistisko kreiu partiju nodarbināja žurnālistus un pētniekus intensīvi. Konflikts starp partijas biedriem un funkcionāriem sociāldemokrātiskā partijā tagad ir pašsaprotami kā arī, laikam, nepieciešami. Veca elite pametīs amatus un jauna paaudze nāks vietā, tas ir normāls process.
Bet interesantāki konflikti būs kristīgo demokrātu savienībās. Agrāk bieži kā kanclera izvirzīšanas un apstiprināšanas klubu nosaukta CDU diskutē un strīdas mazāk publiski nekā politiskā konkurence, partija atbalsta savai vadībai. Savukārt, partijas priekšsēdētāji ir pratuši uzturēt savu autoritāti biedru vidū. Bet Angela Merkel nav kristīgo demokrātu augs. Viņa kā sieviete, Austrumvācijas luterāne, kura dzīvo otrā laulībā bez bērniem neieder partijas pārsvarā katoļu vidē vecajā federatīvajā Vācijā. Austrumvācijā, savukārt, izņemot Sachsen federālas zemes šī partija nav iesakņojusies sabiedrībā. Merkel partijas priekšgalā nokļuva tikai pēc un pateicoties partijas morāliskā zemestrīcē līdz ar ziedojumu skandāliem ap Helmut Kohl un Wolfgang Schäuble.
Slikts vēlēšanu rezultāts pakāpeniski, un tas nozīmē, Merkel autoritāte partijā tagadējā Bundestag sasaukumā paliks zem jautājuma zīmes. Konkurenti ir pietiekoši daudz. Liktenīgi tas, visticamāk, būs arī Merkel popularitātei. Tā izveidojās, neapšaubāmi, arī pateicoties partijas atrašanai lielā koalīcijā, kurai, pirmkārt, nav stipras opozīcijas kā arī kompromisu ar SPD partneri dēļ nevarēja valdīt tieši pēc CDU pamatvērtībām. Mekerl valdīšanas stils bieži nosaukts par prezidentālu, proti, uz izlīgumu orientēts. Tas tagad viennozīmīgi beigsies ne tikai tāpēc, ka opozīcija tagad ir gaidāma spēcīga. Ja arī pati kanclere vēlētos turpināt līdzšinējā stilā uzspiedīs FDP un CSU savējo. Izvairīties Merkel nebūs pamatojumu arī pateicoties vairākumam koalīcijai arī otrajā palātā, Bundesrat. Tas atvērs telpu strīdiem starp FDP un CSU, kas regulāri sašupoja koalīcijas mieru jau Helmut Kohl laika. Toreiz CSU bija lielāka un līdz ar to uzstājās ar attiecīgu pašapziņu. Tagad FDP frakcija ir divas reizes lielāka nekā bavāriešu CSU. Tomēr, jaunajai valdībai spiedīs ātri vien izmantot izdevīgu brīdi arī lobisma organizācijas, jo pēc pieredzes vēlētāji dod priekšroku balsot vietējās vēlēšanās par partijām, kas federālajā līmenī ir opozīcijā. Līdz ar to turpmākas vēlēšanas varētu palikt par protesta balsojumiem pret “sociālā aukstuma” politiku.
Tāda prognozē balstās arī uz faktu, ka jaunais vairākums nav vairākums. CDU/CSU un FDP sasniedz absolūtu vairākumu mandātu Bundestag, bet ne balsīs. Un bez tā vēl tās (nodotas) balsis bija šoreiz mazāk nekā jebkad, Vācijai skandalozi tikai 72% vēlētāju aktivitāte. To par draudu demokrātijai Vācijā tiek dēvēts no atseviškiem komentatoriem kā arī zinātniekiem. Tanī pašā laikā nevar konkrēti zināt, kāpēc cilvēks neiet nobalsot. Iespējams, piemēram, bērns slimo, vai labs laiks aicina uz ekskursiju, savukārt, iespējams, sliktos laika apstākļos karsta tēja mājās liekas vērtīgāka. Varbūt arī cilvēks jūtas daudzmaz labi un viņam tiešam nav tik svarīgi, kura partija ir pie varas.
Bet šogad zināms, ka daudz vēlētāju atteicās no politiskā procesa vispār. Tie ir, galvenokārt, vīlušies sociāldemokrātu vēlētāji, kuri arī citās partijās nesaskatīja savu reprezentāciju. Rezultātā ne tikai jaunā valdība nepārstāvēs vairākumu vēlētāju, bet pats parlaments pārstāvēs tikai elites un kūstošu vidusslāni. Pētījumi pierādīja, ka aizvien vairāk Vācijas iedzīvotāji baidās no personīgas labklājības lejupslīdes. Tas jaunais zemais slānis, par kuru medijos pagājušajos gados daudz diskutēja, nebūs reprezentēts ne ar sociāldemokrātiem nedz arī ar kreisiem. Gaidāmi līdz ar to ir, iespējams, nemierīgi laiki Vācijas politikā.
Īstenībā pēc aptaujām spriežot pastāvēja ilgi šaubas, vai izdosies kristīgo demokrātu savienība CDU ar liberālu partiju FDP iegūt vairākumu pēc neveiksmēm 2002.g. un 2005.g. Pastāvēja pat bažas, ka vairākums, iespējams, šāda koalīcija iegūs tikai pateicoties saucamiem “Überhangmandate”. Tie ir pārpalikuši mandāti no vienmandātu apgabaliem, kuri pārsniedz ļoti sarežģītā procesā pēc procentu likmes iegūtām parlamenta vietām un netiek pārējām partijām atlīdzinātas – vismaz nevis Bundestag vēlēšanāas.
Beigu beigās būtu CDU atkal bijusi spiesta izveidot ar sociāldemokrātisko SPD saucamo “lielu koalīciju” apvienojot divas lielākās partijas valdībā. Tas vienkārši tāpēc, ka katra partija iepriekš bija jau izslēgusi, ar kurām partijām nekādā gadījumā nesadarbosies. Un tās bija beidzot tomēr visas pārējas kombinācijas.
Pozitīvi vērtējami ir katrā gadījumā, ka vairākums pēc partijas krāsām Vācijā nosauktajai meln-dzeltenai koalīcijai (CDU-FDP) izveidojas ne tikai pateicoties negatīvam balsu svaram. Šādi eksperti sauc iespējamo demokrātisku absurdu, ka vēlētājs tieši nebalsojot par iecienītu partiju tai vairo deputātu vietas. Daudz juristu un politologu šajā gadījumā nesaredzēja šķērsli valdības leģitimitātei. Bet, savukārt, jurists un profesors Hans Herbert von Arnim iebilda ar prognoze, ka tāda valdība būtu neapšaubāmi izraisījusi asu diskusiju medijos un ar to vien jau arī bojājusi savu leģitimitāti.
Vēlēšanu rezultāts ir patiesā, ka Angela Merkel turpinās vadīt Vacijas valdību. Bet tanī pašā laikā rezultāts arī apstiprināja, ka catch all parties Vācijā pamazām pazust. Tas process sociāldemokrātiem notiek tikai ātrāk nekā kristīgiem demokrātiem, kuru konservatīvi noskaņotais elektorāts uzskata balsošanu par pienākumu, kamēr sociāldemokrātu vēlētāji labprāt arī protestē nebalsojot. Ne tikai SPD ar ap 23% ir vēsturiski sliktākais rezultāts. Arī CDU zaudēja ap 2% un māsas partija, kristīgā sociālā savienība CSU Bavārijā iznāca tagad ar vēl sliktāku rezultātu ap 41% nekā vietējās vēlēšanās gadu atpakaļ, kas izraisīja toreiz politisku zemestrīci. Kristīgām savienībām arī ir vēstures sliktākie rezultāti. Kamēr vēl 70os gados par CDU un SPD balsoja kopā pāri 90% vēlētāju, tās pārstāvēs tagad tikai 56%.
Kašķi SPD jau vairākus gadus nomelnoja partijas tēlu. Biežas maiņas partijas vadībā kā arī asas diskusijas par attiecībām ar postkomunistisko kreiu partiju nodarbināja žurnālistus un pētniekus intensīvi. Konflikts starp partijas biedriem un funkcionāriem sociāldemokrātiskā partijā tagad ir pašsaprotami kā arī, laikam, nepieciešami. Veca elite pametīs amatus un jauna paaudze nāks vietā, tas ir normāls process.
Bet interesantāki konflikti būs kristīgo demokrātu savienībās. Agrāk bieži kā kanclera izvirzīšanas un apstiprināšanas klubu nosaukta CDU diskutē un strīdas mazāk publiski nekā politiskā konkurence, partija atbalsta savai vadībai. Savukārt, partijas priekšsēdētāji ir pratuši uzturēt savu autoritāti biedru vidū. Bet Angela Merkel nav kristīgo demokrātu augs. Viņa kā sieviete, Austrumvācijas luterāne, kura dzīvo otrā laulībā bez bērniem neieder partijas pārsvarā katoļu vidē vecajā federatīvajā Vācijā. Austrumvācijā, savukārt, izņemot Sachsen federālas zemes šī partija nav iesakņojusies sabiedrībā. Merkel partijas priekšgalā nokļuva tikai pēc un pateicoties partijas morāliskā zemestrīcē līdz ar ziedojumu skandāliem ap Helmut Kohl un Wolfgang Schäuble.
Slikts vēlēšanu rezultāts pakāpeniski, un tas nozīmē, Merkel autoritāte partijā tagadējā Bundestag sasaukumā paliks zem jautājuma zīmes. Konkurenti ir pietiekoši daudz. Liktenīgi tas, visticamāk, būs arī Merkel popularitātei. Tā izveidojās, neapšaubāmi, arī pateicoties partijas atrašanai lielā koalīcijā, kurai, pirmkārt, nav stipras opozīcijas kā arī kompromisu ar SPD partneri dēļ nevarēja valdīt tieši pēc CDU pamatvērtībām. Mekerl valdīšanas stils bieži nosaukts par prezidentālu, proti, uz izlīgumu orientēts. Tas tagad viennozīmīgi beigsies ne tikai tāpēc, ka opozīcija tagad ir gaidāma spēcīga. Ja arī pati kanclere vēlētos turpināt līdzšinējā stilā uzspiedīs FDP un CSU savējo. Izvairīties Merkel nebūs pamatojumu arī pateicoties vairākumam koalīcijai arī otrajā palātā, Bundesrat. Tas atvērs telpu strīdiem starp FDP un CSU, kas regulāri sašupoja koalīcijas mieru jau Helmut Kohl laika. Toreiz CSU bija lielāka un līdz ar to uzstājās ar attiecīgu pašapziņu. Tagad FDP frakcija ir divas reizes lielāka nekā bavāriešu CSU. Tomēr, jaunajai valdībai spiedīs ātri vien izmantot izdevīgu brīdi arī lobisma organizācijas, jo pēc pieredzes vēlētāji dod priekšroku balsot vietējās vēlēšanās par partijām, kas federālajā līmenī ir opozīcijā. Līdz ar to turpmākas vēlēšanas varētu palikt par protesta balsojumiem pret “sociālā aukstuma” politiku.
Tāda prognozē balstās arī uz faktu, ka jaunais vairākums nav vairākums. CDU/CSU un FDP sasniedz absolūtu vairākumu mandātu Bundestag, bet ne balsīs. Un bez tā vēl tās (nodotas) balsis bija šoreiz mazāk nekā jebkad, Vācijai skandalozi tikai 72% vēlētāju aktivitāte. To par draudu demokrātijai Vācijā tiek dēvēts no atseviškiem komentatoriem kā arī zinātniekiem. Tanī pašā laikā nevar konkrēti zināt, kāpēc cilvēks neiet nobalsot. Iespējams, piemēram, bērns slimo, vai labs laiks aicina uz ekskursiju, savukārt, iespējams, sliktos laika apstākļos karsta tēja mājās liekas vērtīgāka. Varbūt arī cilvēks jūtas daudzmaz labi un viņam tiešam nav tik svarīgi, kura partija ir pie varas.
Bet šogad zināms, ka daudz vēlētāju atteicās no politiskā procesa vispār. Tie ir, galvenokārt, vīlušies sociāldemokrātu vēlētāji, kuri arī citās partijās nesaskatīja savu reprezentāciju. Rezultātā ne tikai jaunā valdība nepārstāvēs vairākumu vēlētāju, bet pats parlaments pārstāvēs tikai elites un kūstošu vidusslāni. Pētījumi pierādīja, ka aizvien vairāk Vācijas iedzīvotāji baidās no personīgas labklājības lejupslīdes. Tas jaunais zemais slānis, par kuru medijos pagājušajos gados daudz diskutēja, nebūs reprezentēts ne ar sociāldemokrātiem nedz arī ar kreisiem. Gaidāmi līdz ar to ir, iespējams, nemierīgi laiki Vācijas politikā.
Keine Kommentare:
Kommentar veröffentlichen