Šveitse pateicoties pilsoņu iespējai pašiem daudzus lēmumus pieņemt referendumos bieži skaitās kā demokrātijas piemērs. Šī valsts ir arī ar savu valdību, kuru četras lielākas partijas veido kopš pusgadsimta vienmēr kopā, īpatnēja politiskā sistēma. Visa šī sistēma izveidojās kompromisu rezultātos.
Kopš 2003.g., kad “skandalozais” politiķis Christoph Blocher tika ievēlēts septiņu galvu valdībā un četrus gadus vēlāk tāpat apvienotu palātu aizklātā balsojumā izbalsots ārā, partijas par valdības sastāvu strīdas. Bet tas nav tikai ar personībām saistīts, bet gan arī ar izmaiņām partiju vēlēšanu sekmēs. Tautas partija ir palikusi no kādreiz mazākā valdībā pārstāvētā spēka tagad lielākā partija. Turklāt, arī zaļai partijai ir aizvien cienīgākie rezultāti.
Tagad Tautas partija nāca klāja ar priekšlikumu, nākotnē pilsoņiem ļaut, valdības locekļus tiešās vēlēšanās izvirzīt. Parlamentārām republikām šāda sistēma ir parasti svešā, tomēr, Šveitsē tieši tā darbojas valdības sastādīšanā Kantonos, proti, federatīvās zemēs. Tas caur gadiem pakāpeniski tika ieviests.
Pašreizēja konstitūcija tika pieņemta 1848.g. Toreiz valdības ievēlēšanu caur parlamentu bija kompromiss. Vēlāk galvenokārt kreisie politiskie spēki ierosināja ar ministru ievēlēšanu saistītas izmaiņas konstitūcijā. Bet 1900. un 1942.g. sociāldemokrātu iniciatīva piedzīvoja neveiksmi referendumos. Desmit gadu atpakaļ labēja Tautas partija ierosināja reformu pieprasot sev gan otro vietu, gan savu skandalozu Blocher kungu apstiprināšanu valdībā.
Tautas partija savu atkārtotu mēģinājumu tagad pamato ar norādījumu, ka Blocher izbalsošana no valdības esot notikusi ar sazvērestībām un intrigām. Drīzumā ilggadējs ministrs Pascal Couchepin ies pensijā. Tautas partijas domās varas tehnika arī tad rūpēšoties vairāk par partijas ambīcijām nekā par valsts interesēm.
Tautas partijas pārstāvis gan atzina, ka šajās mažoritārās vēlēšanās – kā ievēl valdības federatīvās zemēs – nemaz neesot parasti šai partijai labāki panākumi. Bet vismaz varot šādi garantēt atklātu cīņu par vietām valdībā.
Protams, tiešas ministru vēlēšanas nozīmē, ka Šveitsei ir jāizgudro jauns mehānisms, ka aizvietot līdzšinēju sarunu praksi līdzsvarot valdībā franču un itāļu valodā runājošus, jo tomēr, vāciski runājošai iedzīvotāju daļai ir krietns pārsvars.
